Veselīgā uztura mānija - vai tiešām tik veselīgi?


Es zinu kā jūtas tā ekstāze un ķermeniskās apgaismības sajūta, kad ēd tīru ēdienu. Kad esi izslēdzis visus “nelabvēļus” un dzīvo pēc fen šui. Bet es zinu arī to iekšējo trauksmi, psihes errorus un despotiskā iekšējā tiesneša stingrību, kas neļauj uzelpot, ja svētkos tomēr apēd to glutēna kūciņu. Vai tas ir veselīgi?

Tikai pabrienot abus grāvjus, Tu pats izproti, ko nozīmē līdzsvara un mērenības māksla. Tikai tad Tu saproti, ka veselīgākais nav zaļais kokteilis, ja ķermenis kliedz pēc sazemējuma un siltuma mannā putras šķīvī. Manā skatījumā (tas gadu laikā ir mainījies), ēdiens nedziedina. Skaļi un pretrunīgi, skatoties pēc visiem dziedināšanās veiksmes stāstiem (tajā skaitā manējā), diētu diētām, vegānu, svaigēdāju un pārējām kustībām. Ēdiens un dzīvesveida maiņa var būt, un visdrīzāk arī ir, pirmais solis uz dziedinājumu, uz tuvošanos sev, uz ieklausīšanos sevī un cieņu pret sevi, bet tā, manā izpratnē, nav galējā atbilde. Par šo tematu vairāk lasi rakstā “Vai veselīgs uzturs dziedina?”.

 

Šobrīd tas ir jūtami mazinājies, tomēr aizvien vairums cilvēku, kas uzsākuši dzīvesveida pārmaiņas, krituši pārmērīgā veselīga un tīra uztura pielūgsmē, radot psihei neveselīgus draudus. Esmu tur bijusi! Ir pat iedots nosaukums, reāla diagnoze šai saslimšanai ar veselīgu uzturu - ortoreksija. 

 

Ortoreksija ir apsēstība ar pārmērīgi veselīgu, tīru pārtiku, paniska vajadzība vienmēr ēst veselīgi, kas var novest pie dažādiem sociāliem, emocionāliem, psihes un nervu sistēmas traucējumiem. Tā izpaužas kā satraukums par ēdiena un produktu izcelsmi, sastāvu, bailes apēst kaut ko, kas nav “tīrs”, kvalitatīvs, pēc attiecīgiem parametriem. Patstāvīgs stress par ēdienu, tā saturu, izejvielām, veselīgumu. 

 

Šis raksts nav par ortoreksiju, es vienkārši gribēju vērst uzmanību uz to, ka jebkura galējība, apsēstība un kategorisms, manuprāt, nav veselības un apzinātības pazīme. Šajā rakstā vēlējos dalīties savās pārdomās par veselīga uztura emocionālo pusi un to, cik viegli iekāpjam kategorisma kurpēs, sevī klusi nosodot un lepnumā izslejamies par jebko, kas nav tik tīrs un veselīgs. Cik veselīgs uzturs tad īsti ir veselīgs, ja tas pārņem visu mūsu ikdienu, domas, rūpes?

 
Veselīga uztura blakusefekti

Cik brīvi Tu jūties, pieturoties pie sava veselīgā dzīvesveida? Tā pavisam patiesi un atklāti. 

Kā būtu, ja Tu apzinātos, ka uzturam nav jābūt ierobežojošam- ne veselības dēļ, ne svara un formu dēļ, ne labsajūtas un garīgo prakšu dēļ? Vai Tu justos labāk, ka vari atļauties jebko, jebkad, un par to nejust iekšēju nemieru, pārmetumus sev, bailes par lieko svaru? Ko Tu patiesībā ēstu, vai atļautos vairāk, ja visas pasaules ēdiens skaitītos vienlīdz veselīgs? Apdomā.. 

 

Bieži mainot dzīvesveidu, jūtoties labāk, enerģiskāk, skaidrāk, ieslēdzas iekšējais vērtētājs un mēs neapzināti sākam salīdzināt sevi ar citiem, sākam audzēt lepnumu pret tiem, kas ēd junkfoodu vai mūsuprāt, neveselīgu, nekvalitatīvu pārtiku. Reizēm mēs jūtamies pārāki, reizēm mēs mākam otru notiesāt, sakot - “skaidrs, ka viņam tas un šis, paskaties, ko viņš ēd”. Šie vērtējumi un tiesāšana ir nekas cits kā mūsu iekšējās Ego struktūras, kuras diemžēl ar veselīgu uzturu izskaust nevar. Un šis laikam ir tas, ko es vēlējos ar šo rakstu pateikt. Ka veselīgs uzturs ir pavisam niecīga daļiņa no kopējā veselības un transformāciju stāsta. Es izvēlos labāk ēst snickeri, bet netiesāt nevienu un būt pieņemšanas pozīcijā, tādā veidā vairojot dziedinošu mīlestību sevī, nekā katru dienu būt apmātai ar veselīgu uzturu un klusi sevī (iespējams pavisam neapzināti) tiesāt katru, kurš tā nedara. Kas tad īsti ir veselīgi..?

 

Atvērtība ēdienam un kategorisma brucināšana

Manā izpratnē, veselība tomēr sākas no tīrības mūsu iekšējā pasaulē, no iekšējo procesu un mācībstundu apzināšanās, un uzturs mums kalpo kā iespēja labāk un skaidrāk sevi just un sadzirdēt. Taču jebkurš “grāvis”, kategorisms, apmātība kļūst par mācībstundu mums pašiem sevi atzīt. Iespējams veģetārietim ķermenis spiedīs apēst kādu gabaliņu vistas, lai sazemētos un pabarotu šūnas ar nepieciešamo. Iespējams tam, kurš “dziedinājies” no slimības pēc viena uztura modeļa, nāks diena, kad būs jāpaplašina apziņa, pieļaujot citu ceļu un citu pieredžu varbūtību, pieņemšanu.

 

Manā izpratnē stāsts jau nav par vistu, šokolādes kūku vai svaigiem salātiem, bet gan par mācīšanos just sevi, atkabināšanos no tā, ko prāts uzskata par svarīgu, vajadzīgu, veselīgu un iekšējā vieduma attīstīšanu patiesā visa pieņemšanā. 

 


Visam ir sava vieta, manuprāt, jāsāk ar atvērtību ēdienam (un ne tikai ēdienam!) - viss ēdiens uz pasaules ir Dievišķs, un tas viss var būt dziedinošs. Ne vienmēr dziedinājums meklējams ar prātu izprastā veselīgā uztura piramīdā, bet gan patiesos iekšējos impulsos, kas gan raisa prieku, gan baudu, gan veselību! Mūsu attieksme pret ēdienu to drīzāk padara par indi vai zālēm, nevis pats produkts. Un jebkura apsēstība kļūst par sēklu aicinājumam kļūt elastīgākam un pieņemošākam par Visuma daudzpusīgo izpausmi.

 

Nav jāēd burgeri katru dienu, jo diezvai tavs organisms to grib. Nevajag ļaut arī savai bezatbildībai un viltībai vadīt savas uztura izvēles, bet patiesi saklausīt iekšējos impulsus. Manuprāt, ar uzturu patiesi ir jāsāk. Tas var būt pirmais solis ceļā uz saikni ar sevi, sevis izziņu. Uzturs un veselīgs (Tev piemērots!) dzīvesveids ir kā pamats un balsts uz kā būvēt attieksmi un attiecības ar savu ķermeni, savas dvēseles templi, ar Dievu katrā organisma šūnā. Un tas var vienu dienu nozīmēt to, ka es ēdu tikai svaigus dārzeņus un dzeru svaigi spiestas sulas un otru dienu man ir vajadzība sazemēties ar kārtīgu, treknu burgeri. Visam ir sava vieta, to atceries vienmēr, kad iekšējais tiesnesis jau klaudzina ar āmuriņu pa galdu, izsakot savu spriedumu.

 

Es cienu uztura terapiju, uzturu kā veidu sevi samīļot, parūpēties par sevi, pabarot un sniegt enerģiju, atbalstu un visu nepieciešamo. Tāpēc aizvien konsultēju uztura jautājumos, jo vispirms, lai sāktu dzirdēt savus patiesos ķermeņa impulsus, ēdienkarte ir jāattīra no liekā, varētu teikt - tā jārestartē. Un tad, uz stingriem pamatiem varam būvēt savas izvēles, balstoties savos iekšējos impulsos un patiesajās vēlmēs.

 

Uzturs un veselība

Dvēselēm ir dažādi uzdevumi - viens var sakārtot veselību ar uztura palīdzību, jo attiecīgā mācībstunda ir bijusi disciplīna, atkabināšanās no atkarībām un cieņa pret savu ķermeni, citām dvēselēm ar to nekā nepietiks. Būs jāiet dziļāk sevī, pretī patiesajām atbildēm. Katrai dzīvei, manuprāt, ir savi uzdevumi un dziļums, kurā dvēselei ir jārisina savas problēmas (lasīt, mācībstundas, pieredzes). Manā skatījumā veselības problēmas vienmēr atspoguļo iekšējo stāvokli, procesus iekšējā pasaulē, taču ne vienmēr šī dzīve ir par nokļūšanu līdz saknei, līdz atrisinājumam. Var paiet vairākas dzīves, līdz apzināmies patieso mācībstundu, kas sniedzas stipri vien pāri uztura un dzīvesveida slieksnim.

 

Man liekas, ka cilvēkam vajadzētu varēt apēst jebko (runājot par pārtiku, nevis akmeņiem!) bez liekām problēmām, diskomfortiem vai nepatīkamām izjūtām. Tad, ja kaut kas sagādā diskomfortu vai sāpes, saasinājumus vai simptomus - mācībstunda aizvien nav apgūta, slimība aizvien ir ar mums. Izvēloties atteikties no konkrētiem uztura produktiem veselības vārdā, mēs būtībā neļaujam izpausties patiesajam stāvoklim, problēmai, mācībstundai, kas nākusi mūs skolot. 

 

Es nesaku, ka tagad jāēd piena produkti tiem, kas nepanes laktozi vai piena olbaltumvielas vai glutēnu tiem, kas sirgst ar celiakiju. Es aicinu paskatīties pāri ķermeniskajam, pāri uztura un fiziskā ķermeņa robežām un sākt iedziļināties būtībā. Meklēt atbildi savā iekšējā pasaulē uz šo organisma pretestību.

 

Ir vērts jautāt sev, ko es dzīvē nepieņemu, ko nevaru sagremot, no kā man ir “alerģija”, slikti, ko atgrūžu, nepanesu. Kāpēc vēlos sevi iznīcināt, par ko es sevi ienīstu, ko nevēlos ielaist savā dzīvē? No kā baidos, kāpēc neticu mīlestības spēkam, kāpēc ticu ārējo faktoru spējai mani ietekmēt, iznīcināt? Šī ir tikai neliela daļiņa jautājumu, kurus var sākt uzdot sev, domājot par pārtikas nepanesībām, alerģijām. Katram tomēr būs savs jautājums/tēma un katram savas atbildes. Un iespējams, apzinoties slimības nesto mācībstundu, notiks dziedinājums, un šie produkti turpmāk vairs neizraisīs simptomus un diskomfortu.

 

Uzturs ir pavisam maza daļiņa no veselības kopējā stāsta, tāpēc.. atļaujies baudīt vairāk, ierobežot mazāk un sadzirdēt ķermeni runājam ar Tevi!

 

 

 

 

 Topi Vesels

 

 Ar atbildību pret sevi, dabu un veselību!

 

Autors: Ance Anna Šternberga

Pārmaiņas dzīvesveidā prasa milzu pūles, enerģiju un piespiešanos, taču vairāk par visu es zinu, ka tas ir tā vērts.



Komentāru nav

Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB