Īstais kanēlis vai kasija?
Vai zināji, ka arī garšvielu pasaulē ne viss ir tā, kā no pirmā acu uzmetiena izskatās? Tikai nelielu daļu no garšvielu tirgus iekaro īstais Ceilonas kanēlis, bet kas tad ir viss pārējais? Blēņas?
Patiesībā ir tikai viens „īstais” kanēlis jeb Ceilonas kanēlis (Cinnamomum verum), kas nāk no Cinnamomum zeylanicum auga. (Geida, A. 2013) Tas ir dārgāks, un arī ārstnieciskās īpašības lielākoties piedēvē tieši šim kokam. To audzē divus gadus, pēc tam nogriež līdz zemei un nākamā gadā izaugušās celma atvases izmanto, lai iegūtu kanēļa miziņas. Tām noņem rupjo ārējo kārtu un pēc tam izžāvē. Tieši žāvēšanas procesā īstā kanēļa koka miza sarullējas, veidojot mums tik pazīstamo standziņu formu. Jo plānāka ir miziņa, jo kvalitatīvāka garšviela. Īstā kanēļa standziņām ir skaisti sarullējusies gluda miziņa, tā to visvieglāk var atšķirt, bet, to samaļot, pulverim ir dzeltenbrūna krāsa.
Tomēr vai jebkurš veikalā nopērkamais kanēlis runā patiesību par savu izcelsmi? Visbiežāk veikalos nopērkamais kanēlis patiesībā ir (WHF, 2008) Kasija, kas tiek iegūts no Kasijas koka (Cinnamomum cassia). Reizēm tas tiek dēvēts kā Ķīnas kanēlis, un tas ir daudz lētāks, raupjāks un mazāk izsmalcinātāks. Kopumā izšķir trīs viltotos kanēļkokus- jau minēto Ķīnas kanēli, vislētāko- Indonēzijas kanēli (Cinnamomum burbannii) un patiesībai vistuvāko-Vjetnamas kasiju (Cinnamomum loureiroi).
(Geida, A. 2013) Indonēzijas kanēlim ir niecīgs ēterisko eļļu daudzums, tāpēc to uzskata par mazvērtīgu. Tam nav īstajam kanēlim tik raksturīgās saldās garšas un smaržas, šī koka miziņa ir rūgtenāka.
No Vjetnamas kasijas iegūtā garšviela kvalitātes ziņā ir augstvērtīgākā no visām neīstajām. Reizēm to sauc arī par Saigonas kanēli, jo visvairāk audzē šīs pilsētas apkārtnē. Mizā ir 1 – 5% ēterisko eļļu, tajās – līdz 25% kanēļaldehīdu, kas atbild par šīs garšvielas izteikto aromātu un ārstnieciskajām īpašībām. Tāpēc arī šis produkts ir ļoti tuvu īstajam kanēlim, no neīstajiem labākais un attiecīgi arī dārgākais.
Kaut arī uzturvērtības ziņā un ietekmē uz veselību to īpašības ir līdzīgas, labvēlīgā ietekme uz organismu visbiežāk tiek piedēvēta tieši īstajam- Ceilonas kanēlim. Kasijas kanēlis, pretēji Ceilonas kanēlim, satur ievērojamu daudzumu kumarīna, kas darbojas kā anti-koagulants jeb anti-recēšanas aģents, tāpēc to neiesaka lietot cilvēkiem, ar pazeminātu asins recēšanas spēju. Tāpat kumarīns lielos daudzumos ir toksisks un potenciāli var bojāt aknas, tāpēc, ja esi kanēļa cienītājs, vienmēr pārliecinies, ka esi izvēlējies īsto jeb Ceilonas kanēli.
Kā atšķirt Kasiju no Īstā kanēļa?
Tos var atšķirt vienīgi veidā, kurā tie nav samalti.
Standziņas ir diezgan viegli atšķiramas. Tās kuras ir trauslas, smalkas, plānas un nedaudz spurainas no mizu iekšienes, būs miziņas no īstā jeb Ceilonas kanēļa. Savukārt, tās, kuras ir biezas, mazāk aromātiskas un neizrāda nekādas trausluma pazīmes, kā arī spēj salauzt ne vienas vien virtuves dzirnaviņas.. kasija!
Kasijas koka kanēlim ir spēcīgāka, rūgtāka garša, tāpēc tas bieži vien tiek izmantots cepešu pagatavošanai un citos sāļajos ēdienos, kamēr Ceilonas kanēlis vairāk iederas izsmalcinātos desertos to izteikti saldās smaržas un garšas dēļ.
Ko izvēlēties un kam pievērst uzmanību?
Vēl viena lieta, ko esmu pamanījusi ir kanēļa recēšana jeb gļotu veidošana. Esmu vairākkārt veikusi kanēļūdens attīrīšanos, kur kanēlis jāaplej ar karstu ūdeni un jāatstāj atdzesēties. Vairums no manis izmēģinātiem kanēļiem veidoja gļotainu masu, ko nebija nedz patīkami, nedz viegli iedzert. Nemāku teikt, kas to izraisa- pievienotie konservanti, kanēļa izcelsme, lietotais ūdens, vai kas cits-, bet zinu vienu- īstajam kanēlim, ko vedu no Anglijas, šādu problēmu nenovēroju.
Lai padarītu gudrāku savu izvēli attiecībā uz kanēli, pirms iegādāties, ieteicams uz paciņas izlasīt latīnisko nosaukumu (tāpēc arī rakstā tie tiek minēti).
Īsto Ceilonas kanēli var iegādāties veikalos „Biotēka” un „Stockmann”. Kaut arī pagaidām nav izdevies noskaidrot, kādas izcelsmes ir „Šivas centra” veikalā nopērkamais kanēlis, tas neveido gļotainos recekļus, kad apliets ar karstu ūdeni, tāpēc rekomendēju iegādāties tieši šo kanēli, ja nav laika un vēlēšanās klejot pa veikaliem, pētot garšvielu burciņu latīniskos nosaukumus.
[Avoti:
Geida, A. 2013.Kanēlis: īstais un neīstais – kurš ir kurš? [tiešsaite] [skatīts 14.11.2013] Pieejams: http://vegetarian.lv/?p=3439
WHF, 2008. What is the difference between cinnamon and cassia? [tiešsaite] [skatīts 14.11.2013] Pieejams: http://www.whfoods.com/genpage.php?tname=newtip&dbid=31]
Pievienot komentāru
Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:
5 komentāri:
Paldies par rakstu! Nekad nebiju iedomājusies, ka pat kanēlim ir viltojums :) Pasūtīju savu īsto kanēli!
Mani novērojumi ir drusku citādi. Pirku veikaliņā Ezoterika (http://www.ezoterika.lv/) organisko kanēli, ko tirgo arī krišnaītu veikalā Barona ielā. Tas ir ļoti garšīgs, aromātisks un salds, bet veido gļotveidīgu kosistenci, ja tiek apliets arūdeni vai citu šķidrumu. Diezin vai tam klāt ir kādi konservanti - vēl jo vairāk tādēļ, ka kanēlim tie vispār nav nepieciešami - kanēlis pats jau ir konservējošs.
Savukārt Vācijā nopirku iepakojumu, kas norādīja, ka tajā ir tieši Ceilonas kanēlis. (Biju jau agrāk lasījusi, ka tas esot "visīstākais".) Diemžēl tas izrādījās negaršīgs un bez patīkamā salduma, kāds bija Ezoterikā pirkatajam organiskajam kanēlim. Arī gļotveidīgu konsistenci tas neveidoja - nu gluži kā sajaucot smiltis ar ūdeni.
Secināju, ka labāk jāēd tāds, kas ir aromātisks, kaut arī veido gļotveidīgu konsistenci, nevis negaršīgs "īstais kanēlis", kas atgādina smiltis.
Liels paldies par komentāru!
Es personīgi lietoju Ceilonas kanēli, tas ir ļoti aromātisks, smalks un gļotas neveido. Domāju, ka daudz kas ir atkarīgs arī no ievākšanas un apstrādes procesa. Kaut arī kanēlis ir konservants pēc savas būtības, esmu saskārusies ar garšvielu kompānijām, kuras pievieno papildus stabilizētājus kanēlim un citām garšvielām..
Domāju, ka katram jāizvērtē sava patika vai nepatika pret kādu konkrētu produktu un tiešām jālieto tas, kurš labāk saskan ar vēderu un garšu! :)
Noskaidroju, ka arī Ezoterikā un pie krišnaītiem ir nopērkams tas pats Cinnamomum Zeylanicum, uz paciņas rakstīts Twak, kas ir sanskrita vārds (http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:VFqdQ3CxPRIJ:www.incredibleayurveda.com/Cinnamomum_Zeylanicum_Breyn-14.aspx+&cd=2&hl=lv&ct=clnk&gl=lv) un apzīmē to pašu. Tas ir tiešām labs, smalks un ļoti aromātisks.
Acīmredzot vācu garšvielu iepakotājs ir nohaltūrējis ar savu "Ceilonas kanēli".
Domāju, varbūt tas gļotainums kanēlim ir dabiska īpašība tāpat kā, piemēram, linsēklām - kad tās samērcē, tās paliek tādas līmīgas, kas tieši ir tas veselīgais... Diemžēl man neizdodas atrast neko par kanēļa "līmīgumu" - kāpēc īsti tas rodas (pat ļoti kvalitatīvam kanēlim).
Atradu! Angliskā mēlē diemžēl, bet šeit sīki un smalki aprakstītas neskaitāmās kanēļu šķirnes diezgan garlaicīgā valodā, bet tas, ko no šī raksta var saprast ir tas, ka Ķīnas kasiju no Kanēļa var atšķirt ar tā gļotaino konsistenci, kas veidojās to mērcējot aukstā ūdenī.. hmm, kas melo, šis raksts vai kanēļa fasētāji?
http://www.henriettes-herb.com/eclectic/usdisp/cinnamomum.html
"The cheap kinds of cassia known as cassia vera may be distinguished from the more valuable Chinese cassia as well as from cinnamon by their richness in mucilage"