Dabīgas rūpes par mazuli


Dabīgas rūpes par mazuli sākas jau no ieņemšanas brīža. Tev ir jāmāk saklausīt, sajust savs ķermenis, vēderā augošais cilvēkbērns, tā vēlmes un vajadzības. Tas ir skaists mācību posms, kurā veras vaļā intuīcija un cits viedums. Par grūtniecības laiku iesaku izlasīt šajā rakstā.

 

Es kā mamma laikam esmu gana vaļīga, ne tik konservatīva, bet vairāk tāda, ka ieklausās sajūtās. Mazāk eju pēc grāmatas un pediatra norādījumiem, vairāk esmu mamma savam mazulim, kura vajadzības ir unikālas. Ja Tev kaut kas no šī visa noderēs, es priecāšos. Ja Tev nenoderēs nekas, tikai nostiprināsies pārliecība, ka Tev der citas lietas- arī par to es priecāšos, jo katrai mammai ir jāieklausās sevī un jāmeklē savas Patiesības un savas Atbildes.

 

Pirmais dzīves posms- kā viens vesels

Par pirmo dzīves posmu nereti dēvē pirmos 3 mēnešus jeb tautā dēvēto ceturto trimestri. Pirmajos 3 mēnešos mazulis vēl jūtas kā viens vesels ar mammu un enerģētiski tā arī ir, tieši tāpēc ir tik ļoti būtiski šajā laikā būt pēc iespējas vairāk un ciešāk kopā ar savu mazuli. Šie 3 mēneši, iespēju robežās jāiekārto tā, lai mammas vienīgās rūpes būtu mazulis, nevis drēbīšu mazgāšana, nevis pusdienu gatavošana, bet mazulis un daudz kopīgas atpūtas. Arī veikalus un citas izbraukšanas atstāj pēc iespējas vēlākam apmeklējumam, padarot pirmos dzīves mirkļus maksimāli mierpilnus un harmoniskus. Arī mazulim nākšana pasaulē ir liels pārdzīvojums, pēkšņās temperatūras maiņas, mainīgā vide, pielāgošanās patstāvīgai dzīvei.. tas viss sākotnēji ir gana biedējoši, lai raudāšana būtu mazuļa ikdienas sastāvdaļa un liels pārbaudījums jaunajiem vecākiem.

 

 

Lielo raudāšanu var izraisīt neskaitāmas lietas- vēderiņš un tā pielāgošanās darbam, sabīšanās no jebkā, temperatūras maiņa- pārāk auksts/karsts, nespēja iemigt, nogurums, bailes un citas svešas parādības. Pats svarīgākais, manuprāt, vecākiem ir būt līdzās savam mazulim un būt mierīgiem, kas nereti ir izaicinājums, jo arī vecākiem šī satikšanās ir kas pavisam jauns. Atgādināt sev, ka mammas un tēta stress un uztraukumi par mazuli nevienu situāciju nevar padarīt labāku vai atrisināt, tieši otrādi- var radīt papildus stresu jau tā satraukuma pilnajam mazulim. Nekad, NEKAD nevainot sevi kā mammu, ka nespēj nomierināt savu mazuli, ka sadusmojies un nevari apvadīt savas emocijas, ka nezini, kas kaiš bērniņam.. vienmēr atceries, ka šī dvēselīte izvēlējās tieši jūs par saviem vecākiem, tāpēc kļūdīties ir neiespējami. Svarīgi ir stāstīt mazulim, ka nav jābaidās no šīs pasaules, ka mamma ir blakus un gatava uzklausīt visus kreņķus un asaras, pat tad, ja pati ir izplūdusi noguruma, izmisuma un neizpratnes asarās.. mammīt, tas viss IR NORMĀLI! :)

 

Šajā pirmo dzīves brīžu laikā āda-āda kontakts ir vairāk kā nepieciešams. Ļauj mazajam rausītim plikiņam pagulēt diendusu Tev uz krūtīm un nesteidzīgi vienkārši baudiet laiku divatā- nekur nav jāpaspēj, nekas nav jādara, ir vienkārši jābūt. Āda-āda kontakts ir svarīgs ne tikai īsi pēc dzimšanas, bet arī pirmos dzīves mēnešus- tas nostiprina nervu sistēmu, imunitāti, veido emocionālo saikni ar mammu un rada drošības sajūtu. Jāatceras, ka visi mazuļi nav vienādi, kāds mazulis nesapratīs, kas baudāms ir gulēšanā uz vedera, kad ir neērti, karsti un āda sāpīgi līp klāt mammas ādai. Šis mazulis varbūt nodomās “paldies, bet nē, paldies!” un spēs atbildēt tikai ar niķošanos un raudāšanu. Ļauj savam mazulim vadīt šajā posmā, ne vienmēr tas, ko raksta grāmatās, ir veselīgi un vajadzīgi katram. Varbūt viņš izvēlēsies vairāk dzīvoties Tev pa rokām vai slingā un šādā veidā izbaudīs mammas tuvumu, varbūt šis būs mazulis, kas izvēlēsies naktis gulēt mammai piespiedies cieši klāt.. katram ir savs raksturs, savi untumi, savas vajadzības un vēlmes. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi tās uzklausīt un iespēju robežās pildīt. Piekāpties un pielāgoties pašam, nevis audzināt tik mazu zīdaini darīt tā, kā Tev būtu ērtāk.

 

Manuprāt, mazulis ir jāņem rokās ļoti bieži- pēc sajūtas un pieprasījuma, un vienmēr, kad raud- tā taču ir tīri instinktīva mammas reakcija. Omes teiks, ka izlutināsi, bet kad Tu esi dzirdējis pieaugušu cilvēku sakām- mamma par daudz mani mīļoja, kad biju mazs, par daudz apskāva, par daudz lasīja pasakas, spēlējās, par biežu veda uz parku iztrakoties ar kaimiņu bērniem, par daudz ņēma opiņā, par daudz teica, ka mīl mani. Mazam bērnam (un pieaugušam) mīlestības par daudz nevar būt. Ar patiesu mīlestību izlutināt nevar. Mazulim glāsti, pieskārieni, samīļošana, būšana tiešā fiziskā kontaktā ar savu mammu ir ne vien emocionāls atbalsts un "barība", saiknes veidošana un drošības sajūtas nostiprināšana, bet arī tīri fiziskas attīstības veicinoša nepieciešamība.

 

Tā, protams, ir katras mammas izvēle un iespēju robežas, bet es savu mazo baroju pēc pieprasījuma, jo es zinu, ka vienreiz viņa grib padzerties, otreiz paēst, bet trešo reiz viņa grib nomierināties un just mammas tuvumu un pieskārienus. Kamēr viņa man nesaka, ko grib un kā jūtas, krūts pēc pieprasījuma ir labākais, ko varu dot. Daudzi teiks, ka tā pieradinās pie uzkundzēšanās un mazulis “karāsies pie pupa” katru mīļu brīdi, kad vien gribēs.. bet pagaidiet, vai tad daba tā arī nav paredzējusi? Kad mazulis, kurš tikko ieradies pasaulē prasa mammu katru reizi, kad jūtas neomulīgi, ir nobijies, noguris.. man tas šķiet ne tikai normāli, bet tā, kā tam būtu jābūt. Mazuļa atnākšana nenotiek trīs dienu laikā, tam ir doti deviņi mēneši, lai mamma šim notikumam sagatavotos, lai viņa būtu gatava ziedoties tikai mazulim un gatava veltīt nedalītu uzmanību. Protams, ikdienā ir viegli aizmirst par dzīvošanu šeit un tagad, bet ir ļoti svarīgi sev ik pa laikam atgādināt, ka šis mazulis nebūs mazulis mūžīgi un pienāks diena, kad gribēsi, lai šis cilvēkbērns, kas nu jau ir izaudzis liels, Tev atkal sēdētu klēpī, cieši pieglaudies, neļaujot darīt iecerētos mājas darbus. Manuprāt, barošanas režīms mazulim nav nepieciešams, jo kā jau iepriekš minēju - ne vienmēr mazulis krūti prasa ēšanas dēļ.

 

SVARĪGI! Kaut arī šis pirmais posms mammai ar mazuli ir jāpavada pēc iespējas ciešākā kontaktā, mamma nedrīkst aizmirst par sevi un savu emocionālo labsajūtu, tāpēc izraušanās no ikdienas rutīnas, kafijas pauze ar draudzenēm, vai apmeklējums pie friziera ir vairāk kā nepieciešams, lai mamma spētu šo svēto uzdevumu pildīt ar baudu un prieku. Mammai vajag atpūtu, un tas nav nekas slikts, ja mamma grib pavadīt laiku bez mazuļa, kurš dzīves pirmajā posmā prasa viņu visu. Mazulis pāris stundas nedēļā var pavadīt kopā ar tēti vai omīti, vai ar kādu tuvu draudzeni. Arī divas stundas pavadīt vannas istabā - vannojoties, masējoties, staipoties, meditējot, turpat mājās- dos mammai vajadzīgo atpūtu un neradīs lieku stresu, jo viņa būs rokas stiepiena attālumā.

 

 

Mammas intuīcija un sajūta pret savu bērnu

Es savu meitu un viņas temperamentu jutu jau vēderā. Kad viņa piedzima, bija tik interesanti skatīties viņai acīs un just- Tu tiešām esi tāda, kādu es Tevi jutu. Mammām ir vairāk jāmācās savas sajūtas, intuīcija un mazāk jāgūglē bērnam kaites un iemesli, kāpēc viņš varētu nebūt “normāls”, jo nedara tā, kā draudzenes mazulis. Sevi noteikti ir jāizglīto, jāievāc dažādi pieredžu stāsti, taču vienmēr jāpatur prātā, ka mans mazulis ir viens tāds uz pasaules un viņam var būt pavisam citas vajadzības kā draudzeņu mazuļiem. Nekrīti kārdinājumā salīdzināt savu mazuli ar citu mazuļiem, lai nerastos lieks stress un vēlme apskraidīt dakterus, pārbaudot vai viss ir kārtībā.

 

Atceros dienu, kad piedzima mana meitiņa, es skatījos uz to brīnumu kā balta lapa, es taču neko nezinu, neko nemāku, es pat viņu īsti nemāku paņemt rokās, kur nu vēl zināt un just viņas vajadzības..?? Kāda vēl intuīcija, vai es esmu vienīgā mamma, kura piedzemdējusi bez tās? Tagad saprotu, ka šādas sajūtas noteikti ir piemeklējušas vairums mammu, un tomēr šī spēcīgā izjūta par sava bērna vajadzībām attīstās ļoti strauji. Ar katru kopā pavadīto brīdi, dienu, nedēļu un mēnesi šī intuīcija kļūst daudz spēcīgāka, tāpēc uzticies vairāk sev. Ir daudz pamācību kā un ko darīt, taču tikai TU zini vislabāk. 

 

Ir daudz viedokļu par to, ko drīkst un nedrīkst, piemēram, nedrīkst ļaut pirkstus zelēt kā mierinājumu, nedrīkst mierināt ar krūti (knupja vietā), nedrīkst midzināt pie krūts un kur nu vēl gulēt vienā gultā.. Es nezinu kā Tu, bet es bieži neesmu redzējusi pieaugušos zelējam pirkstus pirms diplomdarba aizstāvēšanas, vai lienot savai mātei krūšturī pēc mierinājuma, kamēr paša bērni skraida apkārt.. vai vārtās priekšnieka ofisā pa zemi kliegdams, jo neapmierina algas pielikums? Es, protams, pārspīlēju, bet man šķiet, ka visa "nedrīkst" padarīšana ir kaut kāds padomju laika pieklājības un audzināšanas normatīvs, kas nevienu brīdi nav bijis līdz galam patiess un vajadzīgs. Vienmēr būs gudrie, kas pamācīs kā vajag darīt un argumentēs, kāpēc Tu dari nepareizi.. tad atceries vēlreiz- arī Tu esi mamma, un Tavs bērns izvēlējās tieši Tevi, ar visām Tavām izvēlēm un jušanām attiecībā uz viņu,

 

 

Autiņbikses un dibenzona

Šis temats skar ne tikai mazuļa labsajūtu un veselību, bet arī mūsu planētu. Jebkura mamma pateiks, ka, kopš mazuļa ierašanās, [tautas valodā runājot] uz miseni jāiet trīs reizes biežāk, kā pirms tam, tāpēc ne vienai vien mammai, ar mazuļa piedzimšanu, rodas dabīga vēlme kļūt par Zemes patriotu un vairāk piedomāt pie ekoloģijas, atkritumu šķirošanas un zerowaste dzīvesveida.

 

 

Ar mani notika tas pats, ieraugot milzīgos atkritumu kalnus, es, ilgi nedomājot, pasūtīju auduma jeb daudzreizlietojamās autiņbikses. Šī, manuprāt, ir labākā investīcija mazulim un planētai reizē- 

  • samazinās atkritumu daudzums,
  • ieekonomējas naudiņa (diezgan ievērojami!)
  • un mazuļa dupsis elpo un ir saskarē ar nekaitīgu, dabīgu materiālu. 

Taču ne visas ģimenes sadraudzējas ar mazgājamiem pamperiem, dažādu iemeslu dēļ. Mums tas izdevās, izmantojot auduma autiņbikses nakts miegam, kā arī garākajai diendusai ratos. Pārējam laikam cenšamies izmantot tikai ekoloģiskus pamperus no tādiem zīmoliem kā Naty by nature (nopērkami Rimi un Pirkumiņš), Attitude (nopērkami Biotēkā un bija manas vismīļākās autiņbikses līdz 2,5 mēnešu vecumam), Bambo (nopērkami Pirkumiņš, Nuko interneta veikalos). Ieteikumi citiem pamperiem gaidīti! Auduma autiņbikses pasūtījām no mansmazulis.lv, iegādājoties mazo komplektu. Domāju, ka arī lielais komplekts, lai pilnīgi aizvietotu vienreiz lietojamos pamperus, būtu svētīga investīcija.

 

Izmantojot uz minimālu slodzi, ar auduma pamperiem aptuveni rēķinot, var ieekonomēt ap 16-30€ mēnesī. Daudzi argumentēs, ka mazgāšana un pulveri aiziet divtik. Neko tādu neesmu novērojusi, mazulim (un pašiem), drēbes tāpat jāmazgā katru dienu, visu liekam kopā un mazgājam ar Purenn līdzekļiem (uzpildāmies "Burka" veikalā). Viens no mīnusiem (kas ir diezgan sīks un smieklīgs), auduma autiņbiksēm ir, ka tās mazam zīdainim izskatās kā liels peldriņķis uz dibena, un kura mamma gan negrib pačubināt mazo dupsīti, kamēr tas ir tik mazs..? :D es iekritu šajā kārdinājumā, tieši tāpēc nomoda laikā izmantoju vienreizlietojamos pamperus, bet “lielos” atstāju miegam. Tomēr mazuļi tik ātri aug, ka jau pusgada vecumā auduma autiņbikses vairs neliksies par lielu.

 

Ja autiņbikšu zonā veidojas iekaisumi vai sviedrene (kas mums izveidojās tieši Pampers un citu sintētisko autiņbikšu dēļ), tieši auduma autiņbikses palīdz šo situāciju neitralizēt un vērst par labu. Šādos gadījumos nepieciešamas gaisa peldes (kad mazulis dzīvojas pliks vai vismaz ar pliku dibenu), kā arī iekaisušās vietas ik pa brīdim apsmērēt ar kumelīšu tēju un/vai svaigi atslauktu mammas pienu! Mēs savus dibenus šādi sadziedējām pusotras dienas laikā, paralēli velkot tikai auduma autiņbikses.

 

Dibena pūderēšana nav nepieciešama visiem mazuļiem un vienmēr, taču, ja jūti, ka Tavam mazulim tas ir nepieciešams, iesaku divus dabīgus produktus šim nolūkam- Dr. Haushka zīda pūderis (sastāvā ozola, genciāna un salvijas ekstrakti maigai, atvēsinošai ķermeņa kopšanai, piemērots arī jutīgai ādai) un likopodijs (nopērkams aptiekās). Velkot auduma autiņbikses, pūderis nav nepieciešams (daži zīmoli īpaši uzsver, ka pūderi ar viņu autiņbiksēm nav savienojami, jo tie nokļūstot auduma šķiedrās, traucē uzsūkšanās funkcijai), taču vienreizlietojamo pamperu reizēs var noderēt, it īpaši sintētisko un neelpojošo pamperu reizēs.

 

 

Gaisa peldes ir nepieciešamas jebkurā gadījumā, un vairumā gadījumu mazuļiem patīk vārtīties plikiņiem, tāpēc svarīgi ir apdomāt arī paladziņu tematu, lai netiktu piečurāti dīvāni un apkakātas segas. Manuprāt, lieliska opcija ir mitrumu uzsūcošie auduma paladziņi, kurus mēs iegādājāmies no “Tekstila Pūkas”. Īpaši izdevīgi tas ir tad, ja iegādājies lielo izmēru, kas derēs kā drošības palags  arī tad, kad mazais sāks gulēt bez pampera, lai pasargātu matraci. Tas nozīmē, ka šie paladziņi kalpos vairākus gadus! Tomēr jāatzīst, ka neesmu atteikusies no vienreiz lietojamiem paladziņiem, jo pagaidām neesmu sarūpējusi tik daudz šo auduma paladziņu. 

 

IETEIKUMS! Vienmēr prasi, kas vajadzīgs jaunajiem vecākiem pūriņam, ja vēlies ko uzdāvināt raudzībās vai uz jubilejām.. iespējams mantas zīdainim nav nepieciešamas, visi būs lielāki ieguvēji no šādas- praktiskākas dāvanas, kādi ir auduma paladziņi.

 

 

Kolikas, vēderiņš

Šķiet, šis ir apspriestākais temats starp mammām. Kolikas jeb vienkāršā valodā vēdergraizes garām nepalaidīs neviens, kas ar tām saskāries- raudāšana, kuru nevar nosaukt par raudāšanu, bet sirdi plosošu brēkšanu, sajūtu, ka esi pasaules sliktākā mamma, jo Tavs bērns ir bezelpas un sarkanā krāsā, un Tu īsti nezini kā palīdzēt. Normāli, tas viss ir normāli. Mierinošais fakts ir tas, ka Tu un neviena cita mamma tā īsti nekad nezina, par ko mazulis raud, mūsu ierocis ir tikai intuīcija. Sūdzības par vēderiņu (ja Tava intuīcija to tā iztulko) var būt gan tāpēc, ka mazulim dabīgi jāpierod izmantot sava gremošanas sistēma, gan arī laktozes un citu pārtikas produktu nepanesības/nepierašanas dēļ. Tas ir normāls un dabīgs process, jautajums, cik ļoti bērns par to signalizē.. tur atbildes varētu būt psihosomatikā, jo arī bērna raudāšana mammai signalizē par viņas zemapziņā noglabātajiem uzstādījumiem.

Ir vērtīgi izslēgt uz laiku dažādus alegrēnus, lai pavērotu mazuļa reakciju, taču ilgtermiņā, manā skatījumā atbildes jāmeklē dziļāk. Arī mazuļiem ar laiku būtu jāpanes viss.

 

Pēc saviem meklējumiem esmu par 2 produktiem- LYL biotic baby un Protectis pilieniem. Ja mazulim patīk vannas, tās var palīdzēt nomierināties un atbrīvoties no gāzītēm, tāpat arī vēderiņa masāžas ar siltu eļļu (lasīt zemāk). No citām mammām esmu uzzinājusi, ka "Colic Calm" homeopātiskais preparāts (vairāk info coliccalm.lv ) esot lifesavers (dzīvības glābējs) koliku gadījumos. Reizēm nepalīdz nekas, un šis posms ir vienkārši jāpārdzīvo, esot blakus savam mazulim ar  līdzjūtīgu sirdi un siltiem apskāvieniem. Vienmēr sazinies ar uzticamu speciālistu, ja Tevi patiesi satrauc mazuļa veselība un vajadzības gadījumā veic nepieciešamās pārbaudes.

 

 

Vannošanās, mazgāšanās

“Bēbīšiem vannošanās katru dienu nav nepieciešama- viņi nav netīri!” Izskanēja teksts, apmeklējot nodarbības topošajiem vecākiem. Sasmējos, tā gan ir, jo pārmērīga vannošanās var padarīt mazuļa ādu sausu, taču ne vienmēr- dažās ģimenēs vannošanos ievieš kā pirms miega rituālu katru dienu un āda no tā necieš. Kā jau ar jebkuru lietu- jāvadās pēc sajūtām un individuālā gadījuma. 

 

 

Optimāli ir mazuli mazgāt 1-3x nedēļā. Viena reize nedēļā tā var būt pašā sākumā, kad mazulis vēl ir nervozs, raudulīgs un mēdz sabīties no jauniem eksperimentiem, kā arī āda ir īpaši plāna un jutīga. Tad vannošanās var izvērsties arī par nepatīkamu pieredzi, kam seko histēriska raudāšana. Nekas nav mazulim jāuzspiež. Visbiežāk ar laiku mazuļi pie ūdens peldēm pierod (ja nē, tad būtiski ir meklēt atbildes dziļāk savās zemapziņas dzīlēs), un sāk tās izbaudīt. Varbūt Tavam mazulim nepatīk Tevis izvēlētais vannošanās laiks, tāpēc iesaku paeksperimentēt un piedāvāt vannas peldi gan no rīta, gan pēcpusdienā pēc diendusas, gan vakarā. 

 

Tiem mazuļiem, kam vannošanās acīmredzami patīk, to var izvērst par jauku rituālu. Ūdenim var pievienot kumelīšu novārījumus, atslauktu mammas pienu, kas palīdzēs pie ādas problēmām, sausuma, pumpām, piena kreveles u.c. Vannai var pievienot arī Dr.Hauschka vannas esences ar rozi (īpaši mazajām meitenēm) vai lavandu- šie ir mani absolūti favorīti. Nepieciešams pavisam maz- piliens vai divi- šīs esences un vanna pārvērtīsies par nomierinošu un atslābinošu rituālu. Mani fascinē arī tas, ka varu dalīt savu mīļāko kosmētiku ar meitu- Dr. Hauschka ir dabīga un zīdaiņiem draudzīga kosmētika.  Par to plašāku informāciju izlasīju arī Dr.Hauschka produktu bukletā jeb “Skaistuma grāmatā”.

 

 

Vannas temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 37*C, taču jāatzīst, ka nekad temperatūru ūdenim mērījusi neesmu- lūk, mana vaļība. Esmu pamanījusi, ka mūsu meitiņai vairāk patīk siltāks ūdens, nekā remdenāks, tāpēc tas ir vēl viens pierādījums tam, ka visiem neder viens. 

 

Ja vannošanās ir īpašs rituāls ik pārdienas, tad dibena mazgāšanu vajadzētu ieviest katru dienu un vairākas reizes. Vislabāk, ja dibenu var nomazgāt katru reizi, kad tiek mainīts pampers, bet obligāti- pēc kakāšanas. Mitrās salvetes vajadzētu atstāt tikai ārpus mājas izbraukumiem- gan vides dēļ, gan arī mazuļa dupša dēļ.

 

Mazuļa mazgāšanai centies kā biežāko līdzekli atstāt tīru ūdeni, taču ar ūdeni nomazgāt visu vienmēr nav iespējams (dabīgo ķermeņa eļļu dēļ) un ir nepieciešami maigi attīroši ķermeņa kopšanas produkti. Iesaku izvēlēties eko kosmētikas zīmolus, nevis populāros mainstream brendus, kuros par pārsteigumu arī mazuļiem paredzētajos produktos ir sintētiskas vielas.

No savas pieredzes varu ieteikt Biotēkā nopērkamos dabīgos ķermeņa kopšanas produktus mazuļiem no COSLYS zīmola (šī zīmola intīmās želejas, par kurām vari atrast informāciju šajā rakstā, mani glāba pēcdzemdību periodā!). COSLYS piedāvā bērnu kopšanas produktu sēriju ar aprikožu kauliņu eļļu - micelārais ūdens (mums noder jo īpaši- vairākas reizes dienā notīram sejiņu un kakla zonu, kur mazais paspējis nosiekaloties, atgrūst pienu), attīrošais pieniņš (šis ir lielisks produkts, kas nav jānomazgā, tāpēc lieliski derēs izbraukumos, kā arī reizēs, kad mammai slinkums vai nespēks nest mazo dibenu noskalot zem krāna - uzspiežam uz vates plāksnītes un maigi notīram ķermeni), aizsargājošs krēms sejai un ķermenim (noder, ja ir sausa āda, patīk biežāk vannoties vai mēdz mesties pumpiņas), saudzējošs losjons autiņzonas kopšanai (kas noder, ja rodas iekaisumi no pamperzonas).

 

Esam ļoti iecienījuši arī ATTITUDE zīmola putu ziepes dupsim. Arī Weleda ir brīnišķīgs dabīgās un holistiskās kosmētikas zīmols, kas balstīts uz augu ārstniecisko iedarbību un piedāvā dažādus produktus mazuļa kopšanai, taču šī zīmola bēbīšproduktus vēl mēģinājusi neesmu!

 

Pirmajos dzīves mēnešos mazuļa āda ir ļoti plāna, tāpēc ir īpaši svarīgi neaizrauties ar krēmiem, eļļām un pārmērīgu berzēšanu (kur aizķēries kāds netīrums- sakaltis piens, kaksis uz dibena vai ausu sērs). Taču vajadzības gadījumā izvēlēties dabīgus un kvalitatīvus produktus!

 

 

Masāžas un krēmi

Ja ir vajadzība pēc mazuļa ādas mitrināšanas un problēmzonu saudzīgas kopšanas vienmēr konsultējies ar savu uzticamo ārstu (tā kā mūsējais ieteica, manuprāt, nevēlamus zīmolus, ar tikpat nevēlamu sastāvu, izvēlējos citus produktus). 

Sausai ādai uz ķermeņa, kā arī lielāka sala laikā, ja mazulim ir jutīga sejas/deguna/mutes zona izvēlos Dr. Hauschka rožu dienas krēmu- tas ir ļoti biezs, barojošs un dabīgs, tāpēc ir piemērots zīdaiņa ādai. 

 

Ķermeņa masāžas ir lielisks veids kā nostiprināt saikni ar savu mazuli, palīdzēt sausai ādai, kā arī veicināt nervu sistēmas attīstību caur pieskārienu. Lai masētu zīdainīti svarīgākais ir rīkoties intuitīvi, masiera sertifikāts nav nepieciešams. Izveido masāžas rituālu pēc vannas vai kādā citā Tavam mazulim piemērotākā brīdī. Izvēlies dabīgu eļļu, kārtīgi to sasildi savās rokās- rīvējot plaukstu gar plaukstu- un glāstošiem pieskārieniem, izmasē zīdaiņa ķermenīti. Ja mazulis ir īpaši aktīvs un mēdz pats sevi “uzvilkt” spārdoties ar kājām un vicinoties ar rokām, var palīdzēt mazliet lielāks spiediens masējot (saprāta robežās!), jo tāpat kā pieaugušajam, nervu sistēma atslābinās daudz efektīvāk, ja masējot tiek izmantots mazliet dziļāks masāžas spēks, nevis virspusēja ādas glaudīšana. 

 

Mūsu meitiņa izbauda masāžas, kad glāsti iet visā garumā - no pleciņiem līdz pēdiņām, ar samērīgu spiedienu.. kājiņas atslābinās un kermenītis paliek mierīgs, vaigos parādās smaids. Tas ir brīnišķīgs veids, kā mazulīti nomierināt, veidot komunikāciju, iepazīstināt viņu ar savu ķermeni, saucot vārdos ķermeņa daļas.

Es izvēlos Dr. Hauschka rožu ķermeņa eļļu- atkal esmu sajūsmā, ka varu meitu eļļot ar to pašu eļļu, kuru izmantoju pašmasāžai. Puikām iesaku izvēlēties ko neitrālāku, piemēram, Weleda ķermeņa eļļas ar kliņģerīti vai Dr.Hauschka lavandas ķermeņa eļļu.

 

Autiņu zonai krēmus izmantojuši neesam, tikai gaisa peldes un mammas pienu! Vienmēr atceries, ka katram ir individuāla jutība arī uz dažādām dabīgām vielām, it īpaši ēteriskajām eļļām, tāpēc sākotnēji ieteicams pārbaudīt reakciju arī uz visiem dabīgajiem līdzekļiem pavisam nelielā ādas laukumiņā.

 

 

Knupīši, māneklīši

Es jau no sākta gala nevēlējos meitai dot knupīti. Pirmkārt, jo raudāšana ir dabīga bērna vajadzība, un reizēm izraudāšanās, emociju izlādēšanās ir ļoti svarīgs process. Otrkārt, man nepatīk ideja par viltības izmantošanu rūpēs par bērnu un vārds "māneklītis" jau sevī ietver paskaidrojumu, kāpēc es no tā izvairījos. Tā ir katra vecāka brīva izvēle un es nenosodu nevienu, kas izvēlējies darīt citādi.

 

Taču arī es pati, kad jutu sairstam savu nervu galus kā cauru zeķi, aizspēros uz veikalu pēc jauniem knupīšiem (jo sadāvinātie nederēja), cerībā, ka tas sniegs man atslodzi.. meita manu rūgtisaldā prieka (jo no vienas puses aizvien tik ļoti negribēju mānīt savu atvasi ar “māneklīti”) pirkumu nosvinēja 15minūtes zelējot jauno knupi, sēžot autokrēsliņā man blakus un cieši veroties man acīs. Toreiz gan es vēl nezināju, ka šis mīļais skatiens nozīmēja “Izbaudi mamm, šis ir pirmo un pēdējo reizi!” 

 

 

Tā mēs knupi vairs neesam ņēmuši un tagad domāju.. labi vien ir. Negribēju mānīt viņu, viņa nemaz neļāvās.

 

Ja mēs tik spētu no malas ieraudzīt, cik daudz darbību, ko darām ar saviem bērniem, ir mūsu ērtuma un nesalaužamā Ego dēļ. Kur ir robeža starp “bērna dēļ, bērnam tā būs labāk” un “man tā būs ērtāk”? Šis jautājums paliek atklāts.. ļaut bērnam raudāt, līdz elpas trūkumam, vai mierināt ar knupīti.. zinu tikai vienu - ka nav vienas atbildes, katram un katrā situācijā ir sava atbilde.

 

Drēbes, drēbītes!

Ai, kā gribas savam mazulim, it īpaši pirmajam, visu jaunu svaigu, tikko no veikala vēl ar visām birciņām.. ir brīnišķīgi, ja to var atļauties, vēl labāk, ja tās ir bioloģiskas kokvilnas drēbītes no ilgspējīgas ražošanas uzņēmumiem. Arī no enerģētiskā viedokļa, jaunas drēbītes ir kā jauna lapa- tukša un gatava jaunam stāstam. Taču no otras puses- bēbīši aug griezdamies un nereti jaunās drēbītes tiek uzvilktas vien pāris reižu.. iztērēta liela nauda, vides un cilvēka resurss to visu ražojot. Es esmu bezgala pateicīga par lietoto drēbīšu kaudzēm, kuras man sarūpēja draudzenes, kaut arī sākotnēji arī man gribējās visu jaunu. Tā gribēšana izārstējas pirmajā dienā, kad bijis nepieciešams drēbītes nomainīt kādas reizes piecas. Tad tā patiesi novērtē to, ka Tev ir vesels maiss ar maiņas apģērba gabaliem. Lietotās drēbītes ir nepieciešams attīrīt- to var darīt caur lūgšanām, mērcēšanu sālsūdenī un mazgājamā ūdens strukturizēšanu ar domām un labiem vārdiem.

 

 

Katra mamma atradīs priekš sevis ērtākos apģērba gabalus mazulim, taču daloties ar savu pieredzi, varu teikt, ka diezgan neērtas un bezjēdzīgas meitenēm liekas kleitiņas/sarafāni un svārki vismaz līdz 3-4 mēnešu vecumam. Mums ērtākais komplekts bija kimono tipa (nekas pāri galvai velkams mazulei nepatika) bodiji ar garām rokām un bikses ar vai bez pēdiņām + siltas zeķes. Arī jaciņas mums tā arī neiegājās, jāsaka, ka mazulei bija vairāk silti, nekā vēsi. 

 

Piena krevele

Vienīgais ieteikums, ko atceros no studiju laikiem naturopātijā piena krevelei ir likt to mierā vai kopt ar kokosriekstu eļļu. Kokosriekstu eļļai ir antibakteriāla, mitrinoša iedarbība, kas palīdzēs atmiekšķēt krevelītes, lai tās daudz vieglāk nonāktu nost. Kokosriekstu eļļu var iemasēt galvas ādā piena kreveles zonās, uzlikt plānu cepuri un ļaut tai iedarboties. Vannojoties maigi nomazgā galvu, ar zīdaiņu ķemīti palīdzot “noķemmēt” kreveles gabaliņus. Var arī maigi pakasīt ar vates tamponu, tikai atceries, zīdaiņa āda ir ļoti plāna un jutīga, un pat mazākā kasīšana var būt kairinoša un nepatīkama mazulim. 

 

Retāk piena krevele klāj uzacu, acu zonu, kur tā var traucēt mazulim un būt kairinoša acīm, kad sakasot, mazie kreveles gabaliņi var nokļūt actiņās, graužot un kairinot acu gļotādu. Arī šajā gadījumā palīgs būs kokosriekstu eļļa un saudzīga kreveles noņemšana ar vates gabaliņu.

Iesaku mazulim izmantot ekoloģiskās kokvilnas vates plāksnītes, kas nav balinātas un apstrādātas ar ķimikālijām.

 

 

Piena sēne un psihosomatika

Ja sievietei dzembību brīdī ir bijusi aktīva piena sēne, to var nodot tālāk mazulim, kam imunitāte vēl nav attīstījusies pietiekami, lai šo sēnīti “apkarotu”. Piena sēne var attīstīties arī tad, ja mammu šī problēma nav skārusi. Tā izpaužas kā balti pleķi mutes dobumā- uz vaigiem, rīkles un mēles. Visbiežāk tā pāriet pati, mazuļa imūnsistēmai uzņemot apgriezienus, taču reizēm tā spītīgi neatkāpjas, radot diskomfortu ne vien mazulim, bet arī mammai. Visbiežākie simptomi mazulim ir kašķīgums, nervozitāte, it īpaši zīžot, nespēja ilgstoši zīst, raudāšana un niķošanās pie krūts. Mammai- sūrstoši, sāpīgi un iekaisuši krūtsgali.

 

Ir dažādi veidi, kā palīdzēt šim procesam pāriet ātrāk- mutes skalošana ar sodas ūdeni, skalošana ar kumelīšu tēju, medicīniski- pioktanīna smērēšana mutē (lillā šķīdums) un uz krūtsgaliem, kā arī smiltsērkšķu eļļas smērēšana uz krūtsgaliem pirms un pēc barošanas (par katru ieteikumu vērsties pie ārsta, ja neesi gatavs izglītoties pats un uzņemties atbildību)

 

Taču nekas nepalīdzēs tik efektīvi kā darbs ar zemapziņas dziļajiem akmeņiem. Un tā tas ir ar jebkuru “problēmu”, ar kuru saskaras mammas ar saviem mazuļiem- negulēšana, raudāšana, pārlieku liela piena atgrūšana, vēdera problēmas, nepanesības.. vienmēr ir jāpalīdz sev un mazulim arī fiziskajā plānā, taču, manuprāt, īstais risinājums ir meklējams tikai un vienīgi katra paša dziļumos, programmās, psihosomatikā un karmiskajos līmeņos. Ko neapgūst mamma, tas būs jārisina tālāk bērniem, tāds ir mans redzējums.

 

Tāpēc par piena sēni, ja tā mantota no mammas dzemdību brīdī, mamma var iemest aci rakstā par “intīmo veselību”, gremošanas problēmām mazas vadlīnijas var atrast šeit, kā arī iesaku sākt pētīt Luīzas Heijas, Valērija Siņeļņikova literatūru par zemapziņas izpausmi fiziskajā ķermenī.

Katrs mazulis, ienākdams ģimenē, vispirms audzina vecākus- māca tiem viņu dziļākos uzstādījumus, liek lauzt spēcīgākās pārliecības, celt ārā lielākās bailes un sabrucināt augstākās ekspektācijas. Mazuļu nebūšanas ir vispirms vecāku spogulis, un kad vecāki apzinās sevī šīs mācībstundas, tad mazuļa problēmas atrisinās pašas no sevis. Daudz vecāku nevēlas to sev atzīt, daudz mammas nevēlas ieraudzīt, ka patiesībā mazulis ir kļuvis par traucēkli, ka viņām ir dusmas uz bērnu.. bet tas viss ir vairāk kā normāli. Esam taču tikai cilvēki, kuru Ego struktūras ir pārāk stipras, lai mēs tā pēkšņi kļūtu visu pieņemoši. Ar to pieņemšanu ir kā ir, virspusēji Tu vari sevi apmānīt, ka visu pieņem, bet dziļumā..?

 

Ja mazulis neguļ, pajautā sev, varbūt viņš ir kļuvis par traucēkli? Tikai esi godīga pret sevi. Ja mazulis raud visu laiku, pajautā sev- par ko Tu skumsti, kas Tevi satrauc visvairāk un no kā ir bail? Ja streiko vēders un ir pārtikas nepanesamības- ko Tu nevari savā dzīvē sagremot? Ko gribi kontrolēt? Uztaisīt pa savam? Kam negribi ļauties un kam spītējies pretī? Ja mazulis mokās ar aizcietējumiem, varbūt Tu nespēj vai baidies kaut ko atlaist? Gremdējies pagātnē? Negribi atlaist pagātni un laiku pirms mazuļa..?

 

Jebkas, kas notiek mūsu dzīvē ir mūsu iekšējās pasaules spogulis, katrs sīkums, katrs kaitinošais kaimiņš, katrs stulbais autovadītājs, kas nogriezis mums ceļu.. viss ir par Tevi pašu vispirms. Tas ir Tavs atspulgs gribi Tu to vai nē. Bērni ir Dieva dāvanas vecākiem, jo viņi ir skaidrākie un mīlošākie spoguļi, kādus dzīvē varam saņemt! 

 

 

 

 

 

 

 Topi Vesels

 

 Ar atbildību pret sevi, dabu un veselību!


Autors: Ance Anna Šternberga

Pārmaiņas dzīvesveidā prasa milzu pūles, enerģiju un piespiešanos, taču vairāk par visu es zinu, ka tas ir tā vērts.



Komentāru nav

Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB