Gavēnis - kā man gāja


Gavēnis ir laiks, kad patrenēt savu gribasspēka muskuli. Kā? Atsakoties no tām lietām, kas kļuvušas par ieradumu vai atkarību. Šī gada martā es pieņēmu lēmumu gavēt, atsakoties no kafijas, melnās šokolādes un sociālo tīklu pārmērīgas lietošanas. Kā man veicās un ko es ieguvu, lasi šajā rakstā.

Par kafiju un melno šokolādi

 

Jāatzīst, ka kafija un šokolāde bija tīrais nieks. Tas iespējams, vienkārši bija nevajadzīgi aizsācies ieradums, taču es jau vairākkārt esmu pārliecinājusies par to, ka ne kafija, ne šokolāde manī neizraisa atkarību. Es viegli no šīm lietām varu atteikties, bez galvassāpēm, enerģijas trūkuma no rītiem vai citām “paģiru” tipa sajūtām. Man ļoti garšo mana melnā Arvid Nordquist kafija, reizēm kopā ar Isola Bio lazdu riekstu pienu vai kādu savu alternatīvo riekstu brūvējumu, tāpat arī dievinu Rocket bean roastery kafiju, taču es nevarētu teikt, ka bez tās nevarētu dzīvot. Varētu, bez problēmām.

 

 

Par to pārliecinājos gavēņa laikā pilnīgi neloģiski norunājot vairākas tikšanās tieši Grauzdētavā. Jā, tur, kur gaisā virmo īstais kafijas valdzinājums. Es, protams, jutos vīlusies pati sevī, metot sev šādu izaicinājumu, pilnīgi neapdomīgi, taču nekas traks. Viņu gardi gatavotā ingvera tēja glāba visu.

 

Tāpat arī ar melno šokolādi. Bija laiks, kad šokolādi nebiju ēdusi pusotru (divus?) gadus. Viegli. Viss ir galvā- jo biežāk atsakies no sev tīkamām lietām, jo vieglāk ir būt elastīgam savās izvēlēs un nekļūt par savu ieradumu vergu. Cilvēks var atteikties no visa, ir tikai jāstrādā ar sevi. Un to ne visi grib darīt, jo tas sākotnēji nekad nav viegli.

 

Jāsaka gan, šokolādes krēmu un mājās gatavoto šokolādi man tomēr vajadzēja nogaršot, jo tas bija cienasts un izstrādāta recepte kulinārijas nodarbības dalībniekiem. Bez sirdsapziņas pārmetumiem, bet ar pienākuma izjūtu to izdarīju, lai nebūtu tā, ka cilvēkiem piedāvāju ko nebaudāmu!

 

 

Sociālie tīkli? Gavēnis, ko turpināt vienmēr

 

Kā jau minēju rakstā par to, kāpēc gavēt, sava gavēņa laikā es atsāku to, ko regulāri darīju 3 gadus studējot Londonā- divas stundas pirms miega un divas stundas pēc pamošanās izslēdzu sociālos tīklus (internetu šad un tad sanāca ieslēgt, lai apskatītos laikapstākļus, atrastu kādu filmu internetā vai ko citu), kā arī brīvdienās centos tos limitēt pilnībā.

 

Sākotnēji tiešām bija grūti, bija kārtīga sevis laušana, taču cik baudpilna bija izdošanās, cik izjusti bija mirkļi un cik jauki bija pavadīt laiku vienkārši ar sevi un savām domām, draugiem, ģimeni. Reizēm pēc brīvdienu sociālo tīklu detoksa pirmdienā bija izteikta pretestība pat par domu vien- ieslēgt sakarus uz ārpasauli. Jo zini, kas Tevi sagaida – patstāvīga un uzmācīga bombardēšana no visiem un visurienes. Tas izjauc to iemantoto mieru un klusumu, ko pati ar grūtībām sev mācīju no jauna.

 

Taču pēc nedēļas sapratu, ka pilnībā atslēgties brīvdienās nemaz negribu- man ir ārzemju draugi, ar ko pačatot tieši nedēļas nogalēs, tāpēc neliedzu sev šādus priekus. Svarīgākais ir saprast, cik bezjēdzīgi tiek patērēts laiks ikdienā, neapzināti peldot savos telefonos. Un man jāsaka, ka gavēnis no pārmērīgas telefona izmantošanas man ir devis ļoti daudz- ir daudz vairāk laika sev, meditācijām, grāmatām, mieram, tējas pauzēm. Ir vairojies gribasspēks, jo atteikšanās no viena ieraduma tik tiešām mūs spēcina izdarīt kvalitatīvākas izvēles arī citās dzīves sfērās.

 

 

Ir uzlabojusies arī ķermeņa paklausība pret miega režīmu – jau 21.30 visi signāli liecina par to, ka miega stunda tuvojas, pretēji tam, kad acīs regulāri tika spīdināta Instagram gaismiņa, kas apgrūtināja iemigšanas procesu. Es redzu tikai pozitīvo šajā pieredzē un ticu, ka turpināšu ieturēt šādu “diētu” arī turpmāk.

 

Kas ir vēl viens pluss- Tu mācies būt pilnīgs un neprasīt atzinību no apkārtējās pasaules, Tu iemācies baudīt brīdi tāds kāds viņš ir, ar tiem, kas ir ar Tevi, nevis būt mirklī caur telefona kameras lodziņu, lai vēlāk to publicētu savam sekotāju pulciņam. Tas ir grūti, bet reizēm tik ļoti vajadzīgi.

(No intervijas ar Līgu Andžāni, speciāli HappyWhispers.lv)

 

Tu šajā dzīvē neko nevari palaist garām. Neko. Tā kā ir bezjēdzīgi izmest dzīves svarīgās stundas telefona ekrānos.

 

Manuprāt, cilvēkiem vairāk vajadzētu attīstīt savu intuīciju, prasmi sazināties bez mesindžeriem un whatsappiem, citā līmenī. Domāju, ka katrs reiz ir piedzīvojis situāciju, kad Tev ik pa laikam nāk uzmācīgas domas par kādu cilvēku, un pēkšņi viņš piezvana brīdī, kad vari runāt – un tas ir bijis svarīgi. Lūk, šo prasmi būtu vērtīgi attīstīt, un to VAR izdarīt, es zinu.

 

 

Pārtraukt gavēni pirms laika – kāpēc?

 

Galvenais šī gavēņa mērķis man bija kļūt par savu izvēļu saimnieku. Nebūt atkarīgam ne-no-kā. Arī no mērķiem, arī no sasniegumiem- iemācīties plūst, pieņemt, ļautiem, izvēlēties. Būt brīvam!

 

Mērķis ir apzināta izvēle, uz ko tiecamies. Taču reizēm vājums, neapzinātība un gribasspēka trūkums neļauj mums sasniegt savus mērķus. Tomēr 31.martā es apzināti izvēlējos savu mērķi nesasniegt. Nesteidzīgā rīta cēlienā samalu bioloģiskās kafijas pupiņas, uzvārīju kafiju un klusi to baudīju. Zinot, ka martā nav 30 dienas, bet par vienu vairāk. Es tik ļoti apzināti dzēru savu kafiju, kuras katru malku vajadzēja pavadīt vilšanās un neizdošanās sajūtai. Bija 6.45 no rīta, es bezkaislīgi iegāju arī Facebook un Instagram kontos, tā vienkārši. “Jānopērk pa dienu arī laba melnā šokolāde”, pie sevis smējos.

 

 

Es esmu savu izvēļu saimnieks, un es par spīti savu gavēni pārtraucu tā pēdējā dienā. Vajadzības nebija. Bet izdarīju tik un tā. Lai savā ziņā trenētu savu gribasspēku un mainītu mērķus. Nepieķertos uzvaras garšai.

 

Kāda būs sajūta ja es nesaņemšu dopamīna pieplūdumu smadzenēs, kas saistās ar mērķu sasniegšanu... Manas smadzenes nebūs kairinātas. Nebūs ne kāpuma, ne krituma. Būs līdzsvars, ko savā dzīvē tik ļoti cenšos sasniegt.

 

Izvēlies pats, nevis seko iemītai prāta ieradumu taciņai. Esi saimnieks. Gavē!

 

 

 

Topi Vesels

Ar atbildību pret sevi, dabu un veselību!

Autors: Ance Anna Šternberga

Iemīlies rūpes par sevi! Iemīlies sevī!



Komentāru nav

Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB