Kaņepe uzturā!


Mūsu senčiem kaņepju sēklas bija viens no galvenajiem olbaltumvielu avotiem gavēņa laikā gaļas un piena vietā, jo to pārbagātā uzturvērtība jau tad tika pielīdzināta dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pēdējos gados Latvijā atkal no jauna attīstās kaņepju audzēšana, īpaši interesants un videi draudzīgs projekts ir kaņepju māju ražošana, par kuru vari uzzināt noskatoties šo video!

 

Daudz tiek pasaulē diskutēts par kaņepēm un marihuānu, šajā rakstā šoreiz gan es apskatīšu tieši sējas kaņepes (Cannabis sativa) un to uzturvērtību, bet marihuānu atstāšu citai reizei.

 

Marihuāna ir ieguvusi savu bēdīgo slavu pateicoties tās psihoaktīvām vielām, tomēr tās izmantošana ārstniecībā palikusi noklusēta. Ir daudz pētījumu, vēsturisku pierādījumu, kā arī pašreizējo, seno cilšu tradīciju apstiprinājumi, ka arī marihuāna ir augstu vērtējams augs, kas attiecas uz veselību, tomēr par to- citreiz.

 

Visas kaņepes auga daļas ir derīgas. Kaņepe var tikt izmantota, lai burtiski pagatavotu jebko, kas šobrīd tiek izgatavots no kokvilnas, kokmateriāliem vai naftas. (Par to vairāk lasi šajā rakstā) Kā arī kaņepe nodrošina mūs ar supersēklām jeb kaņepju sēklām.

 

 

Par Kaņepju saturu un labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu:

  • Kaņepju sēklas ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots, jo tās satur visas neaizvietojamās aminoskābes, turklāt kaņepes ir vienīgais augs, kuru olbaltumvielas ir ķermenim tik ļoti viegli asimilējamā formā.
  • Kaņepju eļļā iespējams ir visaugstākais neaizvietojamo taukskābju (Omega-3 un Omega-6) saturs, kā jebkurā citā sēklā uz planētas. Tiek minēts, ka šo taukskābju attiecība ir ideāli piemērota cilvēka ķermenim.

Tomēr es vairāk sliecos domāt, ka mūsdienu uzturs prasa šo attiecību mazliet palielināt starp Omega-3 un Omega-6, jo šodien cilvēks patērē daudz vairāk Omega-6 taukskābes, nekā būtu vajadzīgs, tāpēc arī „piemērotā attiecība” vairs nespēlē tik lielu lomu, kā individuālās vajadzības!

  • Kaņepju sēklas ir izcils Omega-9 mono-nepiesātinātās taukskābes avots, ko ķermenis spēj saražot pats, pie noteikuma, ja uzņemam pietiekošu daudzumu neaizvietojamo taukskābju. Tomēr papildus Omega-9 iekļaušana uzturā nodrošina ķermeni ar enerģiju un padara skaistāku ādu, matus un nagus.
  • Kaņepju sēklu neaizvietojamo taukskābju un olbaltumvielu saturs nodrošina veselīgu alternatīvu zivij, kas mūsdienās pārtop par veselīga uztura biedu, ņemot vērā strauji augošo zivju piesārņojumu ar dzīvsudrabu un polihlorētiem bifeniliem (PHB).
  • Vidējais uzturvērtības profils lobītām kaņepju sēklām ir 35% olbaltumvielu, 47% tauku un 12% ogļhidrātu.
  • Kaņepes ir bagāts vitamīna E avots, tās satur 3 reižu vairāk šī vitamīna kā linsēklas.
  • Šīs brīnumainās sēklas var uzlabot koncentrēšanos spēju, atmiņu un palīdzēt aknu funkcionēšanai to saturā esošā lipīda- lecitīna.
  • Kaņepju sēklas satur vairāk nekā 20 mikroelementus.
  • Kaņepju sēklas dabīgi dīgst kaņepju augā, vēlā sezonā (visu rudeni), samazinot fitātu (phytic acid no angļu val.) daudzumu un palielinot enzīmu daudzumu sēklās, šādā veidā tiek nodrošināta to vieglāka sagremošana.
  • Kaņepju sēklas ir vienas no dažām sēklām, kas pašas satur hlorofilu.
  • Kaņepes tiek dēvētas par augu karalienēm to saturā esošā edestīna dēļ. Edestīns ir globulīns, kas ir vislīdzīgākais globulīnam, kas atrodas cilvēka asinsplazmā. Tas ir vitāli svarīgs veselas imunitātes uzturēšanai. Edestīns kalpo par būvmateriālu jaunām antivielām, šādā veidā atbalstot imūnos procesus.
  • Kaņepju sēklas, tāpat kā spirulīnasatur Gamma-linolēnskābi (GLA), kas ir neaizvietojama taukskābe, organismam nepieciešama, lai izstrādātu hormonus un hormonveidīgās vielas, kurus sauc par prostaglandīniem.

Prostaglandīni veicina daudzu organisma audu funkcionēšanu un piedalās daudzos fizioloģiskajos procesos, cīnās ar sāpēm, kontrolē holesterīna līmeni asinīs, regulē menstruālo ciklu. Izrāda labvēlīgu ietekmi uz imūno sistēmu un smadzenēm.

 

  • Kaņepju lapas arī ir ēdamas. Tās, tāpat kā nātres, satur ļoti daudz silīcija, kas ir kritiski nepieciešams stipriem kauliem, skaistai ādai, matiem un nagiem.
  • Kaņepju lapas ir bagāts šķiedrvielu avots, tāpēc tās var lietot kā „zarnu birsti”, jo apēstas, tās ceļos pa gremošanas traktu, sev līdzi paņemot toksīnus, nesagremotās pārtikas daļiņas un vecās zarnu trakta šūnas.
  • Kaltētai kaņepju lapu tējai ir fantastiskas antibakteriālas īpašības. Deivids Vulfijs (atzīts Amerikas uztura speciālists un augu pazinējs) savā eksperimentā ar tējām ziņo, ka kaņepju tēja visilgāk noturas tīra no mikrobu invāzijas. Pārsteidzoši, ka pat tik spēcīgas drogas, kā Skudru koks (Pau d’arco) un kaķpēdiņa (Cat’s claw), nevar šajā ziņā apsteigt kaņepi!

 

Kaņepju sēklas var lietot veselas, diedzētas, samaltas, kā arī taisīt no tām pienu. Lai organisms maksimāli spētu uzņemt kaņepju sēklās esošās vērtīgās uzturvielas, vislabāk tās uzturā lietot sasmalcinātas.

Kaņepju sēklām piemīt plašas ārstnieciskās īpašības – stiprina imunitāti, palīdz attīrīt organismu no toksīniem, tīra artērijas neļaujot uzkrāties holesterīna plāksnītēm. Mazina stresu, noņem bezmiegu. Lieto pret vielmaiņas traucējumiem. Palielina piena daudzumu jaunajām māmiņām, savukārt bērniem veicina augšanu, jo rada apetīti, dod vitalitāti un spēku. 

Uzskata, ka veselīgākais kaņepju ēdiens ir kaņepju staks (tautā saukts arī kaņepju sviestu), kas satur gan taukvielas, gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan šķiedrvielas. Kaņepju staks ir apgrauzdētas un samaltas vai piestā sagrūstas kaņepju sēklas.

 

[Avoti: http://www.latvijaspirts.lv/web/?id=403042

http://www.iecavnieks.lv/lv/produkti/nerafinetas-augu-ellas/kanepju-ella

Wolfe, D.(2009) Superfoods. Berkeley, California: North Atlantic Books, 342p.]

 

Autors: Ance Anna Šternberga

Pārmaiņas dzīvesveidā prasa milzu pūles, enerģiju un piespiešanos, taču vairāk par visu es zinu, ka tas ir tā vērts.



Komentāru nav

Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB