Par tiem svārkiem

Par tiem svārkiem

Šis ir stāsts no aizkulisēm. Ne no pašas idejas autores Ances, bet no tās otras, no tās, kas dara tā, lai būtu. Teksts ir garš, tāpēc es dziļi ticu, ka to izlasīs tikai tiem, kam vajadzēs. Galu galā stāsti parasti paši atrod cilvēkus, kam tie jāizlasa… 

IHCAN Autoimunitātes konference Londonā

IHCAN Autoimunitātes konference Londonā

Tā kā esmu BANT (British Association of Nutritional Therapists) un ANP (Association of Naturopathic practitioners) biedre, mans uzdevums ir regulāri papildināt savas zināšanas gan apmeklējot konferences, gan lasot jaunākos pētíjumus uztura un veselības lauciņā, kā arī piedaloties vebināros un rakstot dažādus reflektīvus ziņojumus.

 

2017. gada maijā pieteicos apmeklēt 2 konferences- vienu par autoimunitāti un veidiem, kā ar to tikt galā, otru par sporta uzturu. Kamēr sporta uztura konference ir vēl tikai priekšā, vēlos padalīties pārdomās par aizvadīto autoimunitātes konferenci un tajā iegūto.

Intīma atzīšanās

Intīma atzīšanās

Cilvēkiem patīk runāt par patiesumu, par patiesumu instagram kontos, par blogeru patiesajām sejām.. mana patiesā seja ir dalīties tad, kad jūtu – ir pienācis laiks, nevis turpu šurpu mētāt depresīvos mirkļus un kūku vājuma brīžus. Es tāda esmu – savās intīmajās lietās dalos tikai ar savu ģimeni.

  

Nav tā, ka es instagram kontā pēdējā gada laikā būtu rakstījusi, ka man iet superlieliski. Es vienkārši par to apklustu un lieku neitrālas bildes ar ēdienu. :D Un vispār. Sociālie tīkli nogurdina, tas ir vēl viens slogs, kas rada stresu, kultivē antisociālismu un kaut kādu jokainu izpratni par dzīvi. Tāda vien sajūta, ka dzīve mūsdienās visiem ir ideāla un paši- perfekti.

"Topi Vesels ar mājas ēdienu"

"Topi Vesels ar mājas ēdienu"

Jau pavisam drīz.. 30. novembrī es savās rokās saņemšu 2 gadu garumā auklēto pavārgrāmatu. Man, tāpat kā jebkuram autoram, tā nav vienkārši grāmata. Tās ir sajūtas, ietērptas cietos vākos, izskaistinātas ar krāsainām un šmulīgām ēdiena fotogrāfijām, pildītas ar daudzu cilvēku darbu un iesaistīšanos.. palīdzību! Šī grāmata man ir atmiņas gan par procesu, gan par garšu, gan par sarunām par un ap. 

#SievieteSvārkos mūsdienu versijā

#SievieteSvārkos mūsdienu versijā

Viss lielais trādi-rīdis ar svārku un kleitu nēsāšanu sievietēm 30 dienu garumā mani daudz apzinātāk ir pievērsis sievišķības audzēšanai un teoriju pierādīšanai praksē. Tāpēc ir tapis vēl viens raksts ar manām pārdomām par sievišķību, par manu jauno eksperimentu dzīves garumā- #SievieteSvārkos. Nekas jauns jau nav radīts, tikai atkal ķeru pārdomas, šoreiz iedvesmojoties arī no Intas Blūmas grāmatas "Latvietes Karma".

30 dienas svārkos - izaicinājums vai ikdiena sievietei?

30 dienas svārkos - izaicinājums vai ikdiena sievietei?

Izaicinājums tērpties svārkos un kleitās veselu mēnesi dāmām tiek mests jau otro gadu pēc kārtas. Jau pagājušo gadu (2015.gada jūnijā) izaicinājums guva negaidīti lielu atsaucību, taču šogad iesaistās ne tikai dāmas, bet arī uzņēmumi, kas dāmas lutina. Kāds varbūt teiks, ka tā ir kārtējā mārketinga kampaņa ar iespēju nopelnīt, kāds pavīpsnās, ka ar kleitu vien sievišķībai ir par maz, kādai sievietei tas vispār neliksies kā izaicinājums, jo bikšu skapī nemaz nav. Padalīšos ar savām izjūtām par šo.

Pārdomas par sistēmu. To, kas veselības aprūpes..

Pārdomas par sistēmu. To, kas veselības aprūpes..

Kādu laiku atpakaļ manu kolēģi un domubiedri Silviju Ābeli piemeklēja pavisam nepatīkama situācija, kuras rezultātā viņai bija jāmaksā naudas sods un uz laiku jāpārstāj praktizēt (vairāk par šo situāciju lasi Silvijas blogā Curantur.lv). Vai zini kāpēc? Vai zini, kāpēc sievietei, kas palīdz, nebaidos šī vārda, atveseļoties daudziem bērniem ar autiskā spektra diagnozi (Silvija praktizē Homeopātiju un GAPS programmu) piemeklējis šāds likteņa pirksts? Cilvēks, kas velta savu laiku, naudu, pacietību un degsmi, lai palīdzētu situācijās, kur tradicionālā medicīna ir bezspēcīga.. un kāpēc tā? Jo viņai nav ārsta diploma. Tik vienkārši.

Ir pienācis laiks uzņemties atbildību - pašiem!

Ir pienācis laiks uzņemties atbildību - pašiem!

Kādā intervijā (sievietespasaule.lv) man jautāja, vai es izjūtu atbildību tagad kad savā grāmatā esmu uzskaitījusi tik daudz alternatīvo terapiju un metožu veidu un piedāvājusi pavisam citādāku skatu uz slimībām.. es nesagaidot jautājuma beigas iesaucos- NEĒ!

 

Kāpēc? Tāpēc, ka atbildība par mūsu veselību ir tikai un vienīgi mūsu rokās, diemžēl farmācijas industrija par katru kapeiku cenšas pierādīt, ka tā nav, un ka atbildības nasta ir jāuzņemas ārstiem. Kam tas ir izdevīgi? Farmācijas industrijai.. un ārstiem.