Paleolīta jeb akmens laikmeta diēta


Izdzirdot vārdu savienojumu paleolīta diēta, nevienam vien prātā uzburas ainiņa ar akmens laikmeta cilvēkiem, kas trūcīgā apģērbā skraida pakaļ mamutiem. Tas nav tālu no patiesības, jo paleolīta diēta patiesi balstās uz tādu produktu lietošanu uzturā, ko ir ēduši cilvēki akmens laikmetā.  Runa ir par periodu, kas ildzis aptuveni 2.5 miljonus gadu un beidzies pirms 10 tūkstošiem gadu, kad sākās lauksaimniecības attīstība un notika pāreja uz graudaugiem balstītām maltītēm. Pirms tam alu cilvēku galvenie iztikas avoti bijuši savvaļas dzīvnieki un augi, kas tad arī ir pamatā konkrētās diētas ēdieniem. 

 

Ja izlemsiet sekot paleolīta diētai, tad no jebkāda veida graudaugu produktiem būs jāatsakās un jāaizvieto tie ar dārzeņiem un riekstiem. Graudaugi netiek lietoti arī tāpēc, ka tie satur dažādas vielas, kas kavē vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos, kā arī kairina zarnu trakta sieniņas (mana piezīme). Daži satur arī glutēnu, kas tiek vainots pie dažādām gremošanas sistēmas problēmām un ne tikai. Glutēns ir viens no populārākajiem autoimūnu saslimšanu ierosinātājiem, jo tas tiešā veidā izjauc zarnu epitēliju un ierosina imunitātes reakciju, radot iekaisumu un virkni tālāko procesu, kas veicina autoimunitātes attīstību. (mana piezīme)

Ja kāds domā, ka graudaugus veiksmīgi aizvietos ar pākšaugiem, tad diemžēl šāda doma būs jāatmet, jo arī zirņi, lēcas, pupas un zemesrieksti nav atļauto produktu sarakstā. Pākšaugi netiek lietoti tā paša iemesla dēļ, kā graudu produkti – tie satur vielas, kas var kavēt citu bioloģiski aktīvu vielu uzsūkšanos un traucēt gremošanas procesus. Jāmin arī, ka tāda iecienīta produktu grupa kā piena produkti, šajā diētā nav atļauta, jo akmens laikmetā dzīvnieki vēl nebija pieradināti un tos neslauca. 

 

Paleolīta diēta sastāv no produktiem, kurus agrāk varēja nomedīt vai nozvejot, kā arī produktiem, kuri bija atrodami dabā – sēnes, olas, augļi, dārzeņi, garšaugi, rieksti un sēklas. Slāpju remdēšanai pamatā ir atļauts tikai ūdens, bet daži diētas popularizētāji atbalsta arī tējas lietošanu uzturā. 

 

Ko ēst:

  • Bioloģiski audzētu gaļu
  • Olas (dētas brīvās turēšanas apstākļos)
  • Zivis un jūras produktus
  • Augļus, ogas un dārzeņus
  • Riekstus un sēklas
  • Eļļas (olīvu, valriekstu, linsēklu, makadamijas riekstu, avokado un kokosriekstu)

Ko nedrīkst ēst:

  • Graudaugus
  • Pākšaugus, ieskaitot zemesriekstus
  • Piena produktus
  • Rafinētu cukuru
  • Rūpnieciski ražotos gatavos ēdienus
  • Kartupeļus
  • Sāli
  • Rafinētas augu eļļas
  • Alkohols, kafija, tēja un citi dzērieni, izņemot ūdeni

*Trīs reizes nedēļā drīkst baudīt kaut ko no  neatļauto produktu saraksta.

 

Paleolīta diēta nesastāv tikai no atsevišķu produktu ēšanas. Šis uztura režīms paredz arī fiziskās aktivitātes. Ieteicamākās ir aktivitātes ar mainīgu intensitāti, tā saucamie intervālu treniņi. Taču, tāpat svarīgi ir arī spēka treniņi, kur svaru zāles apmeklējums būs tieši vietā.

 

 

Piemērs vienas dienas ēdienkartei.

  • Brokastis: Omlete cepta olīveļļā ar sēnēm, sīpoliem un vistas filejas gabaliņiem. Zāļu tēja un kāds sezonas auglis.
  • Uzkoda: Rieksti ar žāvētiem augļiem
  • Pusdienas: Cēzara salāti. Vistas zupa.
  • Uzkoda: Augļu salāti ar valriekstiem
  • Vakariņas: Tvaicēti dārzeņi, liess liellopa gaļas gabals un svaigi tomātu – avokado salāti. 

 

 

Tas, kāpēc paleolīta diēta tiek cildināta kā “vislabākā” arī mūsdienu cilvēkam, tiek pamatots ar ģenētisku pielāgošanos akmens laikmeta uzturam. Proti, tiek uzskatīts, ka izmaiņas cilvēka organismā kopš tā laika esot diezgan minimālas, tāpēc visoptimālākais mūsu organismam esot akmens laikmeta uzturs.

 

Pirmais šo diētu popularizēja gastroenterologs Valters L. Voegtlins 70.gadu vidū, bet kopš tā laika neskaitāmi grāmatu autori un zinātnieki ir turpinājuši pētīt šīs diētas piemērotību un ietekmi uz veselību. Lorens Kordeins tiek uzskatīts par šā brīža vadošo ekspertu paleolīta diētas jautājumos un ir licis pamatus šīs diētas kustības turpināšanā. Viņš ir izdevis vairākas grāmatas gan ar paleolīta diētas receptēm, gan par paleolīta diētas pielietojumu atlētiem, tievētājiem un tiem, kam problēmas sagādē akne.

 

Diētas proponenti uzskata, ka akmens laikmeta uzturs bijis daudzreiz vērtīgāks salīdzinot ar to, ko mēs ēdam šodien. Paleolīta ērā ēdieni bijuši bagāti ar šķiedrvielām, antioksidantiem, vitamīniem, omega-3 taukskābēm, mononepiesātinātajiem taukiem un zema glikēmiskā indeksa ogļhidrātiem. Šīs visas vielas veicina labu veselību, pretēji tādiem ēdieniem kā rafinēti cukuri un graudaugi, trans taukskābes, sāls, augsta glikēmiskā indeksa ogļhidrāti un rūpnieciski ražoti produkti, no kā liela daļa cilvēku pārtiek mūsdienās. Rūpnieciski izveidotie un rafinētie produkti, savukārt, var veicināt svara pieaugumu, sirds slimību, diabēta un daudzu citu veselības problēmu pieaugumu. Akmens laikmeta cilvēkiem šādu hronisku problēmu nebija, tāpēc ir iemesls uzskatīt, ka konkrētais uztura režīms pasargā cilvēka organismu no slimībām.

 

Paleolīta diētas solītie veselības uzlabojumi:

  • Palielināsies enerģijas līmenis, jo cukuru izraisītās insulīna svārstības tiks samazinātas, sniedzot vienmērīgu enerģijas pieplūdumu visas dienas garumā.
  • Uzlabosies spriešanas spējas un radīsies pozitīvāks skats uz dzīvi kopumā.
  • s labāks miegs, kas palielinās enerģijas līmeni un uzlabos garastāvokli.
  • Āda kļūs tīrāka. Uzlabosies kopējais ādas stāvoklis un var pat atbrīvoties no aknes.
  • Samazināsies alerģiskās reakcijas kā ekzēma un astma.
  • Samazināsies tauku rezerves, jo uzņemot palielinātu tauku daudzumu un samazinātu ogļhidrātu daudzumu, organisms pielāgosies izmantot taukus kā enerģijas avotu.

 

Paleolīta diētas kritika

  • Cilvēku uzturs akmens laikmetā ļoti atšķīrās no tā, kurā ģeogrāfiskajā rajonā cilvēki dzīvoja. Āfrikas dienvidos gaļas patēriņš sastādījis tikai 10%, kamēr lielāko daļu uztura veidojuši augu valsts produkti un pat mazliet piens un kukurūza. Savukārt inuītu diēta bijusi gandrīz simtprocentīga gaļas diēta. Tāpēc nav pamatojuma visā pasaulē cilvēkiem ieteikt viena veida uzturu ar lielu gaļas un zivju patēriņu.
  • Cilvēku ēdienkarte bija atkarīga no gadalaikiem, un visu gadu nebija pieejami, piemēram, visa veida augļi. Mūsdienu paleolīta diētas ēdienkartes tiek veidotas neņemot vērā šo faktu, jo produkti tiek ievesti no visas pasaules cauru gadu.
  • Pastāv uzskats, ka ievērojot šādu diētu cilvēki būs pasargāti no slimībām, jo akmens laikmetā hronisku slimību nav bijis tādos apmēros kādos tās ir tagad. Tikai uz uzturu gan šo faktu nevar novelt, jo cilvēkiem nācās daudz kustēties, tāpēc, piemēram, tiem nebija aptaukošanās vai metabolais sindroms. Tāpat arī dzīves ilgums bija stipri īsāks skarbo dzīvošanas apstākļu dēļ, līdz ar to daudzas hroniskas slimības vēl “nepaspēja” parādīties.
  • Ja mūsdienās mēs domājam, ka gaļas ēšana būs veids, kā imitēt akmens laikmeta diētu, tad tā gluži nebūs, jo gaļas avoti būtiski atšķīrās. Akmens laikmeta cilvēki ēda visu, sākot ar ķirzakām, bruņurupučiem, krokodiliem un beidzot ar meža zvēriem. Viņi nevarēja aiziet uz BIO veikaliņu un izvēlēties liesu liellopa gaļas gabalu. Tāpat daudz enerģijas tika pielikts, lai dzīvniekus nomedītu un pēc tam- izķidātu.
  • Runājot par augu valsti, arī dārzeņi un augļi bija pavisam citādāki. Mūsdienās viss ir selekcionēts un pielāgots tam, lai raža būtu lielāka un produkts garšīgāks. Banāni agrāk bija pilni ar sēklām un to ēšana lielu baudu visticamāk nesagādāja. Brokoļi ne tuvu neizskatījās kā tagad, un burkānu saknes bija tievas un rūgtas. Tāpēc nav pareizi uzskatīt, ka mūsdienās pieejamie augu valsts produkti ir cilvēka nepārveidoti un tādi paši kā pirms 10 000 gadiem.

 

Kādos gadījumos šī diēta nederēs ?

  • Ja gaļa netiek ēsta morālu, ētisku vai kādu citu apsvērumu dēļ.
  • Ja graudaugi un to produkti (piemēram, klijas) tiek lietotas uzturā, lai normalizētu vēdera izeju.
  • Cilvēkiem, kas nespēj vai nav gatavi atvēlēt lielākus līdzekļus kvalitatīvas pārtikas iegādei, būs grūti izpildīt diētas prasības.
  • Pie nieru darbības problēmām un purīnu vielmaiņas traucējumiem (piemēram, podagras slimniekiem)paleolīta diētas ēdienkarte nav ieteicama.
  • Visbeidzot, šī diēta nederēs arī tiem, kas negrib sevi ierobežot ar konkrētu produktu klāstu.

 

Rakstu sagatavoja:

 

 

Eva Kataja, ieguvusi bakalaura grādu veselības aprūpē, Rīgas Stradiņa Universitātes programmā Uzturs

Maģistra grādu ieguvusi medicīnas zinātnēs- University of Glagsow (Human Nutrition, Obesity and Weight Management specialization);

mājaslapas www.dabigsuzturs.lv saimniece!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Autors: Ance Anna Šternberga

Pārmaiņas dzīvesveidā prasa milzu pūles, enerģiju un piespiešanos, taču vairāk par visu es zinu, ka tas ir tā vērts.



Komentāru nav

Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB