Izbijusi perfekcioniste, ehh, ko tur liegties, vēl aizvien šādas tādas iezīmes parādās! Tieši tādēļ uzrakstīt pārdomas pašai par sevi aizņēma vairāk kā pilnu papīrgrozu saburzītu melnrakstu, neskaitāmi svītrojumi, izmisīgi mēģinājumi saīsināt noveles par tēmu, kā es gāju pirkt uztura piedevas, vai tamlīdzīgi.. tad nu šeit ir stāsts par mani, ne perfekts, ne pilnīgs, bet tieši tāds, kāda esmu es pati!

 

Es biju ambicioza, cimperlīga, savā ziņā pat agresīva maza dāmīte ar augstiem principiem un tādiem pašiem standartiem, es zināju, ko gribēju un ļoti intensīvi uz to gāju. Es aktīvi aizrāvos ar snovbordu, un pirmās izcīnītās medaļas man bija kā pieteikums augstākiem mērķiem. Tomēr vienā brīdī neizskaidrojamais fakts „kāpēc es nogurstu jau pēc viena nobrauciena, bet citi nesūdzas?”, tapa skaidrojams ar diviem vārdiem- pārmantotiem no latīņu valodas.

 

Katram kurš reiz ir saslimis ar veselīgāko slimību pasaulē- rūpēm par veselīgu dzīvesveidu, ir savs stāsts. Manējais aizsākās 14 gadu vecumā ar diagnozi- Reimatoīdais artrīts(Lai atvieglotu jūsu dārgās minūtes, gaidot, kamēr google definē Jums šo terminu, te būs vienkāršāk-hroniska progresējoša invalidizējoša neskaidras izcelsmes autoimūna slimība, kuras rezultātā iekaist, sāp un deformējas locītavas; potenciāli sistematizējas visā ķermenī).

 

Sākums bija grūts, un, tā kā man ir mīlošākā ģimene pasaulē, tas bija grūts ne tikai man, bet arī visiem maniem mīļajiem. Man sākums likās pat bezcerīgs, tomēr mana ģimene neļāva man apstāties un mēs kopīgi uzsākām šo ceļojumu pretī veselībai.

Iznākot no slimnīcas, kur 15 citas meitenes no manas palātas bija pārliecinātas, ka tiksimies pēc pusgada uz „profilaksi”, nolēmu nebūt par automašīnu, kurai jāveic regulārā apkope „servisā” un savu muguru Rietumu medicīnas pieejai uzgriezu.

 

Esmu ieguvusi Naturopāta/Naturopātiskā uztura terapeita diplomu Naturopātiskās medicīnas koledžā Londonā (The College of Naturopathic medicine). 2015.gada rudenī turpinu mācības šajā pašā skolā augu medicīnas kursā (Herbal medicine). Šī laikam ir manas karjeras lielākā laime- atrasties šeit, un mācīties šādā skolā, ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ar vienreizējiem pasniedzējiem, kas savas zināšanas mantojuši gan gadu gaitā uzkrātās pieredzes veidā, gan apmeklējot dažādus seminārus visā pasaulē!

 

Uz savas ādas es esmu izmēģinājusi dažādus līdzekļus veselības uzlabošanai, kā piemēram, Ķīnas tradicionālo medicīnu, homeopātiju, Tibetiešu tradicionālo medicīnu, Ziņģītes rīvēšanās mācību, ajūrvēdiskās masāžas, dejas terapiju, visa veida uztura piedevas un daudz daudz ko citu. Es ticu, ka tas viss ir palīdzējis, kaut vai nedaudz, tomēr, lai radītu izmaiņas savā ķermenī, ir jāsāk ar prāta apziņu, ar savām domām, ar raksturu.

 

Ir jāsāk ar pateicību Dievam. Jo tas ir pats grūtākais- pateikties par to, ko pats nespēj novērtēt. Es esmu laimīga savā dzīvē. Es esmu neizsakāmi pateicīga par šo diagnozi, es te neredzu absolūti neko sliktu, jo es zinu, ja man ir dota saslimšana, man ir arī zāles, kas to ārstē. Un tā esmu es pati. Ar to ko es daru, ar to, ko es domāju, un cik daudz es novērtēju un pateicos par to, kas man IR dzīvē dots!

 

Saslimšana manu dzīvi ievirzīja jaunā kvalitātē, es izmainīju savu ikdienu, es piepildīju savu dzīvi, es izglītoju savu prātu, un atvēru savu dvēseli. Es mainījos. Es nekad neesmu teikusi, ka ir viegli, jo tētis mācīja, ka melot esot slikti. Ir grūti, ir sasodīti grūti, bet ir tā vērts, un tā ar visu šajā dzīvē, latvieši jau nav muļķa taisīti- kas viegli nāk, tas viegli iet! Un man viegli tas nenāca, tāpēc mana veselība ir uz palikšanu, ja vien būšu pietiekami stipra, lai pati nepalaistu vaļā to, kas reiz iegūts. Es mainos katru dienu, es aizvien izzinu, jo tas ir mans dzīves ceļš- tas ir katra dzīves ceļš- izzināt sevi. Uzdot vienu vienīgu jautājumu- Kas Es Esmu?

 

Šajā ceļojumā es saslimu vēl ar ko pavisam neārstējamu- veselīgu uzturu, kas, manuprāt, ir mainījis vairāk, kā jebkura adatu terapija vai homeopātiskā tabletīte. Es kļuvu par veģetārieti (bet mana pārliecība nav, ka tikai un vienīgi veģetārisms/vegānisms izglābs pasauli, tieši šobrīd esmu atsākusi uzturā lietot dzīvnieku izcelsmes produktus), attīrīju savu ēdienkarti no daudz interesantām lietām, kas šobrīd nebūt neliekas ēdamas esam! Es samazināju savus gabarītus un atņēmu ilgi taupītās ziemas riepas 10kg apmērā. Es radikāli izmainīju savus ēšanas paradumus, ar ko pilnībā no pacietības izvedu savu tēvu, bet tomēr ieviesu jaunas pārmaiņas arī ģimenes kopējā virtuves ainā. Es ticu, ka ar uzturu vien var atveseļoties kā minimums par 50%, otri 50% ir mūsu attiecības ar Dievu.

 

Kad pasaki debesīm: „Lai notiek Tavs prāts!” paliek kaut kā tā vieglāk, jo zini, ka Tavs mazais Ego tāpat šajā pasaulē neko neietekmē, tas vienīgi var ietekmēt Tavu iekšējo pasauli, to, kā Tu jūties. Tāpēc uzticēšanās dzīvei dara brīnumus. Ūdens straume nekad netecēs augšup kalnā, tāpat arī viss pārējais nenotiks pretēji dabas likumiem. Pieņem, ļaujies un izbaudi šo ceļojumu!

 

Viņa vārdi: „Tu esi vesela!” manām ausīm skanēja kā kvalitatīvs džeza gabals. Es esmu vesela un es esmu šeit, lai kļūtu bagāta savā veselībā- ar ko dalās, tas taču vairojas, vai ne? :)